INOVĀCIJU MANTOJUMS

Ikvienā paaudzē uzņēmums Volvo ir bijis avangardā.

1959 — trīspunktu drošības josta

Nav daudz cilvēku uz planētas, kas būtu izglābuši tik daudz dzīvību kā Volvo inženieris Nils Bolins — viņš ieviesa trīspunktu drošības jostas masveida ražošanā ar modeli PV544. Kopš tā laika ir izglābts vairāk nekā viens miljons dzīvību, jo Volvo Cars atteicās no savām patenta tiesībām, lai visi varētu gūt labumu no šī izgudrojuma.

1972 — uz aizmuguri vērsti bērnu drošības sēdeklīši

Vai atceraties pirmos attēlus ar astronautiem, kuri pacelšanās laikā guļ uz muguras, lai līdzsvarotu spēkus, kas uz viņiem iedarbojas? Šis pats princips ir izmantots arī mūsu uz aizmuguri vērstajos bērnu drošības sēdeklīšos, lai sadalītu slodzi un samazinātu traumu gūšanas iespēju. Pēc tam mēs 1976. gadā ieviesām paaugstinošos bērnu sēdeklīšus un 1990. gadā sēdeklī iebūvētus paaugstinošos bērnu sēdeklīšus.

1976 — lambda zonde

Lambda zonde bija vēl viens Volvo Cars ieguldījums tīrākas vides sasniegšanā. Šī pirksta lieluma ierīce — faktiski tā ir skābekļa zonde — nozīmēja, ka mēs samazinājām kaitīgos izmešus par 90%. Šodien, gandrīz 40 gadus vēlāk, lambda zonde ir gandrīz ikvienā automašīnā ar benzīndzinēju.

1991 — aizsardzība pret sānu triecieniem

Vēl viens liels solis uz priekšu drošības jomā bija mūsu sānu triecienu drošības sistēma jeb SIPS (Side Impact Protection System). Tā ir automašīnas neatņemama daļa, un tajā ir ietverta ļoti izturīga konstrukcija un enerģiju absorbējoši materiāli iekšpusē, šķērsstienis grīdā un pat pastiprināti sēdekļi. 1994. gadā mēs to papildinājām ar vēl vienu jaunumu: drošības gaisa spilveniem pret sānu triecieniem.

1998 — aizsardzības sistēma pret kakla traumām

Kakla traumas ir sāpīgas un nereti arī ļoti dārgas. Tās tiek gūtas samērā bieži, tādēļ mēs koncentrējāmies uz tādu traumu samazināšanu, kas tiek gūtas nelielā ātrumā. Sistēma sastāv no ļoti pamatīga galvas balsta tuvu vadītāja vai pasažiera galvai un atjautīgas sēdekļa konstrukcijas, kas sadursmes gadījumā nodrošina vienmērīgu atbalstu. Šo jaunievedumu rezultātā ilgtermiņa medicīnisko problēmu ir divkārt mazāk.

1998 — sānu drošības aizkari

Sānu drošības aizkari bija vēl viens būtisks solis uz priekšu Volvo Cars automašīnu drošībā. Tie ir apslēpti griestu apšuvumā un sniedzas no kabīnes priekšdaļas līdz aizmugurei — sāniska trieciena gadījumā aizkari piepūšas tikai 25 sekundes tūkstošdaļu laikā un var absorbēt 75% enerģijas, kas veidojas, sviežot galvu uz sāniem.

2002 — pretapgāšanās aizsardzības sistēma (ROPS)

Tā kā sporta apvidus automašīnu popularitāte arvien pieaug, mums šķita, ka ir pienācis laiks ieviest mūsu nākamo drošības inovāciju — pretapgāšanās aizsardzību. Mēs šo problēmu risinājām divējādi. Pirmkārt, mēs uzlabojām mūsu sporta apvidus auto stabilitāti ar progresīvu elektronisku pretapgāšanās stabilitātes kontroles (Roll Stability Control) sistēmu; otrkārt, mēs uzlabojām automašīnas drošības konstrukciju ar ārkārtīgi izturīgu bora tēraudu jumtā.

2003 — aklo zonu informācijas sistēma (BLIS)

Kad autovadītāji pārkārtojas citā joslā, neuzmanības mirklim var būt katastrofālas sekas, ja autovadītājs aklajā zonā nav ievērojis kādu citu automašīnu. Tādēļ mēs izlēmām, ka arī automašīnām ir jāseko līdzi, vai nedraud nepatikšanas, — mūsu BLIS sistēmā tiek izmantotas kameras un radars, lai sekotu līdzi, vai Volvo ieslīpi aizmugurē nav automašīnu. Kad aklajā zonā ir konstatēta automašīna, durvju spogulī vai tam blakus iedegas brīdinājuma lampiņa, lai vadītājam būtu pietiekami daudz laika reaģēt.

2008 — City Safety

Pārsteidzoša statistika — 75% visu avāriju notiek ātrumā līdz 30km/h, un 50% avāriju, kurās automašīna ietriecas citas automašīnas aizmugurē, vadītājs nemaz nav bremzējis. Mēs redzējām iespēju veikt būtiskas izmaiņas — mūsu pilsētas drošības sistēmā tiek izmantotas lāzeru noteikšanas sistēmas, lai noskaidrotu, vai ir gaidāma sadursme ar priekšā braucošo automašīnu, un, ja vadītājs nebremzē, tad bremzē pati automašīna. Sistēma darbojas līdz pat 50 km/h ātrumā.

2010 — gājēju noteikšana ar pilnīgu automātisku bremzēšanu

Mēs vēlamies, lai mūsu drošības jaunievedumi nāktu par labu arī cilvēkiem, kas nesēž mūsu automašīnās. Tādēļ esam izstrādājuši sistēmu — izmantojot radaru un kameras —, kas brīdina, ja kāds iznāk uz ceļa automašīnas priekšā, un pēc tam automātiski bremzē, ja vadītājs to nedara. Tas ir arī milzīgs solis uz priekšu; ASV no visiem satiksmes negadījumos bojā gājušajiem 11% ir gājēji, Eiropā to ir 14%, un Ķīnā pat 26% bojāgājušo ir gājēji.