Jaunumi & notikumi
  • Volvo Car Corporation jaunās drošības sistēmas mainīs autovadītāju uzvedību uz ceļa

    2012.07.18.

    Pateicoties jaunajām augsto tehnoloģiju izstrādēm uzņēmums Volvo Car Corporation ir spēris lielu soli pretī savam mērķi – līdz 2020. gadam novērst avārijas ar letālu iznākumu vai nopietnām traumām, kurās iesaistītas jaunās „Volvo” automašīnas.

    Volvo Car Corporation drošības eksperti veic aktīvu pētniecisko darbu, lai sasniegtu mērķi – nākotnē novērst sadursmes ar „Volvo” automašīnām. Pirmais solis šajā virzienā ir līdz 2020. gadam panākt, lai „Volvo” markas automašīnās neviens negūtu smagas traumas .

    „Mēs speram pārliecinošus soļus pareizajā virzienā, strādājam pie pētnieciskiem projektiem, kuru mērķis ir attīstīt tehnoloģijas nākamajiem „Volvo” modeļiem", – bilst Volvo Car Corporation drošības stratēģijas izstrādes vecākais menedžeris Jans Ivarsons (Jan Ivarsson).

    Daudzas no jaunajām tehnoloģijām ir orientētas uz autovadītāju uzvedību modernās ceļu satiksmes apstākļos. Mūsdienu autovadītāji atšķiras no saviem priekštečiem. Triju atšķirīgu ASV pētniecisko institūtu veiktie pētījumi liecina, ka modernais autovadītājs līdz 25–30 % no laika, ko aizvada pie stūres, izmanto nodarbēm, kas nav saistītas ar automašīnas vadīšanu, piemēram, mobilo sakaru ierīču izmantošanai.

    Šobrīd aizvien vairāk kļūst to autovadītāju, kas lieto mobilos tālruņus vai pārbauda elektronisko pastu un īsziņas. Šāda uzvedība ietekmē uzmanību uz ceļa un tādēļ šis fakts ir jāņem vērā jauno tehnoloģiju izstrādes procesā.

    „Modernajā mobilajā sabiedrībā mēs nekur un nekad nepārtraucam mūsu sociālo komunikāciju darbību. Un automašīna šajā ziņā nav izņēmums. Taču mums tas nozīmē to, ka mums jārada tehnoloģijas, kas nodrošina autovadītājam nepieciešamo atbalstu jebkurā laikā", – skaidro Jans Ivarsons.

    Volvo Car Corporation pētījumi koncentrējas trijos galvenajos virzienos: kustības drošība esošajā joslā, sadursmju novēršana krustojumos un ceļu sazarojumos, kā arī novērst sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem. Šobrīd uzņēmums strādā ar šādiem pētnieciskajiem projektiem:
    • automašīnas vadīšanas autonomais atbalsts;
    • palīdzība autovadītājam šķērsojot krustojumus;
    • dzīvnieku konstatēšana.

    Autonomā vadīšana satiksmes sastrēgumos
    Automašīnas vadīšanas procesa autonomais atbalsts palīdz autovadītājam saglabāt kustību savā joslā un sekot lēni plūstošas kustības ritmam uz ceļa.

    „Vadīšana lēnā plūsmā autovadītājam ir monotons un nogurdinošs process. Patiecoties autonomās vadīšanas tehnoloģijai automašīna viņam var palīdzēt ērti un droši braukt nopakaļ priekšā braucošajai automašīnai”, - skaidro Drošības funkciju departamenta funkciju izstrādātājs Fredriks Lundholms (Fredrik Lundholm).

    Izmantojot kameras sensorus un radaru automašīna var braukt nopakaļ priekšā braucošajai automašīnai (skat. attēlu un video). Dzinējs, bremžu sistēma un stūres vadība darbojas automātiski. Ja priekšā braucošā automašīna pēkšņi veic negaidītu manevru rodoties šķērslim uz ceļa, vadības sistēma palīdz autovadītājam, atkārtojot tādu pašu manevru.

    „Šī funkcija spēj būtiski atvieglot autovadītāja dzīvi. Mūsu jaunāko tehnoloģiju pirmās paaudzes pamatā ir zema ātruma plūsma. Automašīna seko priekšā braucošajam transportlīdzeklim pa vienu un to pašu joslu. Tomēr tieši autovadītājs pieņem lēmumu. Viņš jebkurā brīdī var pārņemt vadību”, - uzsver Fredriks Lundholms.

    Automātiskās bremzēšana krustojumos
    Krustojumi un ceļu sazarojumi ir sarežģītākie mūsdienu ceļu satiksmes posmi. Kad neskaitāmie tās dalībnieki vienlaikus šķērso ceļu dažādos virzienos, pat viena neliela kļūme spēj izraisīt nopietnas sekas.

    2007. gadā 21,5% no visiem CSN ar letālu iznākumu notika krustojumos, bet 2006. gadā 16 ES valstīs (izņemot Zviedriju) šis skaitlis sasniedza 20,6 %.

    Zinātņu doktors, aktīvo drošības sistēmu un signālu funkciju speciālists no Čalmeras Tehnoloģiju universitātes Matiass Brenstrems (Mattias Brännström) Volvo Car Corporation atbild par krustojumu šķērsošanas palīdzības sistēmām – tas ir pētniecisks projekts, kas tiek izstrādāts „volvo” automašīnām. Vajadzības gadījumā sistēma brīdina autovadītāju un veic automātisko bremzēšanu krustojuma šķērsoāanas laikā (skat. attēlu un video).

    „Krustojumu šķērsošanas palīdzības sistēma kustības scenārija novērtēšanai izmanto sensoru. Reģistrējot kritisku situāciju, lēmums par sistēmas aktivizēšanu tiek pieņemts gaismas ātrumā”, – skaidro Matiass Brenstrems.

    Viņš demonstrē sistēmas darbības principu par piemēru izmantojot kreiso pagriezienu veicošu automašīnu rindu krustojumā. Kad iedegas zaļā gaisma, automašīnas cita pēc citas veic pagriezienu. Pēkšņi pie sarkanās gaismas priekšā izbrauc automašīna un acumirklī situācija kļūst bīstama.

    „Šajā gadījumā automašīna, kas veic pagriezienu, automātiski bremzē, lai izvairītos no sadursmes. Tādējādi krustojumu šķērsošanas palīdzības sistēma ne tikai palīdz tikt galā ar paša autovadītāja kļūdām, bet arī ar citu satiksmes dalībnieku kļūmēm”, – uzsver Matiass Brenstrems.

    Saskaņā ar viņa teikto, Volvo Car Corporation pieeja drošībai ir paredzēta, lai automašīnas uzvestos tāpat kā cilvēki. Sensori pilda acu funkciju, datori – smadzeņu, bet bremzes darbojas kā muskuļi.

    „Izmantojot mūsu jaunākās tehnoloģijas mēs cenšamies paveikt to, ko līdzīgā situācijā darītu cilvēki, ja viņiem būtu pietiekami daudz laika, lai reaģētu. Mēs vēlamies nodrošināt palīdzību pēc iespējas lielākā skaitā gadījumu”, – teic Matiass Brenstrems.

    Lai iegūtu šo sistēmu izstrādei nepieciešamās ziņas, automašīnas visā pasaulē veic simtiem tūkstošus kilometru dažādos apstākļos. Galu galā sistēmai ir vienlīdz labi jāpalīdz autovadītājam gan Bangkokā, gan Vankūverā, turklāt sistēmas palīdzībai ir jābūt atbilstošai vietējam vadīšanas stilam un kustības intensitātei.

    Dzīvnieku konstatēšanas sistēma novērš sadursmi ar savvaļas dzīvniekiem
    Šādas informācijas ieguve, protams, neaprobežojas ar pilsētu nomalēm. Ārpus to robežām un attālākos apvidos notiek liels skaits sadursmju, kurās iesaistīti savvaļas dzīvnieki.

    Ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki, ir ļoti nopietna ceļu satiksmes problēma visā pasaulē. Kanādā ik gadu apmēram 40 000 šādu negadījumu izraisa transportlīdzekļu bojājumus. Zviedrijā 2010. gadā tika reģistrētas 47 000 sadursmes ar dzīvniekiem, tostarp 7 000 gadījumos sadursmē bija iesaistīti aļņi. Ceļu kustības apstākļi ārpus pilsētas Kanādā un Zviedrijā daudzējādā ziņā ir līdzīgi situācijai Norvēģijā, Somijā un Krievijā. Katru gadu ASV apmēram 200 cilvēku iet bojā avārijās, ko izraisījušas sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem, galvenokārt - aļņiem.

    Taču šī oficiālā CSN statistika neatspoguļo patieso ainu. Piemēram, šī statistika neņem vērā gadījumus, kuros autovadītājs veic manevru, lai izvairītos no sadursmes ar dzīvnieku, bet rezultātā saduras ar citu automašīnu vai nobrauc no ceļa. Ūmeo universitātē tika veikts pētījums par sadursmēm, kas notikušas laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam, un tā rezultātā zinātnieki secināja, ka 23% gadījumu negadījumi ir beigušies letāli pēc tam, kad autovadītājs mēģinājis uz ceļa izvairīties no sadursmes ar alni. Oficiālajā statistikā par CSN, kuros iesaistīti savvaļas dzīvnieki, šīs ziņas netiek ņemtas vērā.

    Šobrīd Volvo Car Corporation strādā pie dzīvnieku konstatēšanas tehnoloģijas - šīs sistēmas uzdevums ir konstatēt briesmas un uzsākt automātisko bremzēšanu, lai izvairītos no sadursmes ae dzīvnieku dienas un nakts laikā (skat. attēlu un video).

    „Šī tehnoloģija ir nākamais solis mūsu drošības sistēmā gājēju aizsardzībai. Liela uzmanība tiek veltīta sistēmas darbaspējai diennakts tumšajā laikā, jo vairākums sadursmju ar savvaļas dzīvniekiem notiek rītausmā vai krēslas stundās”, – skaidro aktīvo drošības sistēmu tehniskais eksperts Andreass Eidehols (Andreas Eidehall).

    Sadursmes ar savvaļas dzīvniekiem bieži vien notiek braucot ar vidēju ātrumu. Mūsu uzdevums ir ātrumu sadursmes brīdī samazināt no 100-110 km/h līdz līmenim, kas zemāks par 80 km/h. Tiklīdz automašīnas kustības ātrums ir mazāks par 80 km/h, drošības sistēmas kļūst daudz efektīvākas. Kas ievērojami samazina nopietnu traumu risku. Tādēļ ir nepieciešams, lai sistēma konstatētu dzīvnieku apmēram 30 metru attālumā.

    Cits, ne mazāk nozīmīgs aspekts ir laiks starp objekta konstatēšanas brīdi un sistēmas reakciju.

    „Izmantojot jaunākās tehnoloģijas mēs spējam vēl vairāk saīsināt reakcijas laiku, lai uzlabotu sistēmas efektivitāti”, – skaidro Andreass Eidehols.

    Izmantojot pētījumu laikā iegūto plašo informāciju, sistēma spēj atpazīt dzīvnieku formas un to, kā tie uzvedas uz ceļa. Dzīvnieku kustības attālu savākšana tiek veikta nepārtraukti. Tomēr, ņemot vērā, ka savvaļas dzīvnieki ļoti labi prot palikt cilvēkam nemanāmi, tas ir diezgan sarežģīts process.

    „Mūs gaida sarežģītākais informācijas ievākšanas uzdevums, kuram jāpalīdz mums saprast, kā konstatēt dzīvnieku, kuru daba apveltījusi ar prasmi slēpties. Galvenais uzsvars tiek likts uz lielajiem dzīvniekiem, jo sadursmes ar tiem rada vislielākos zaudējumus un vissmagākos bojājumus. Mēs esam izpētījuši aļņus un lielos briežus, bet tagad mūsu sarakstā esam iekļāvuši zirgus un liellopus. Nākotnē mēs „iemācīsim” sistēmai atpazīt sīkākus dzīvniekus, piemēram, stirnas un mežacūkas”, – stāsta Andreass Eidehols.

    Veiksmei nepieciešama sadarbība
    „Šo tehnoloģiju izstrādes temps ir milzīgs”, - teic Jans Ivarsons. – Sensoru un citu elektronisko komponentu cenas nemitīgi samazinās, tādēļ mēs ceram nākotnē uzstādīt šīs sistēmas visās mūsu automašīnās. Taču, lai īstenotu stratēģiju, kas paredz, ka uz ceļa nebūs sadursmju, ir nepieciešama cieša sadarbība ar visām ieinteresētajām valsts iestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un citiem autoražotājiem”.




    Šā preses materiāla apraksti un fakti attiecas uz „Volvo Cars” starptautisko automobiļu klāstu. Minētās funkcijas var būt pieejamas papildaprīkojumā. Transportlīdzekļu specifikācijas dažādās valstīs var atšķirties un var tikt mainītas bez iepriekšēja brīdinājuma.

    Pateicoties jaunajām augsto tehnoloģiju izstrādēm uzņēmums Volvo Car Corporation ir spēris lielu soli pretī savam mērķi – līdz 2020. gadam novērst avārijas ar letālu iznākumu vai nopietnām traumām, kurās iesaistītas jaunās „Volvo” automašīnas.
    Atpakaļ