TROMSØ

ZIEMEĻU MAGNĒTISKAIS VILINĀJUMS

Ziemeļblāzma atvilina ļaudis uz Trumsi. Bet kādēļ viņi vēlas uzkavēties?

"Es neesmu zvejnieks. Manas rokas turas pie ledainajām margām, zvejas laivai braucot gar Trumses Balsfjordu. Uz klāja ir saožams dienas loms. Mani ledainie vaigi ir stīvi, mati ir sasaluši ragā un jaka nosēta ledus kristāliņiem. Man sāp visas maliņas. Es neesmu zvejnieks."

Ziemeļu Parīze

Trumse atrodas Norvēģijas ziemeļu krastā, tālu aiz polārā loka, kur satiekas Norvēģija, Zviedrija, Somija, Krievija un Lapzeme. Gluži tāpat kā pārējā Norvēģija, arī Trumse ir skarbās dabas veidota. Šeit izrobotas kalnu virsotnes slejas pār kristāldzidriem ūdeņiem, svaigs sniegs apklāj leknus līdzenumus un it visu ieskauj vareni zaļi, sarkani un rožaini aizkari – ziemeļblāzma. Nav brīnums, ka šeit pulcējas dzīves mīļotāji no visas pasaules. Taču tā nav bijis vienmēr. Trumses pilsēta, kas dibināta 1794. gadā, sākotnēji tika raksturota kā tumša, nabadzīga, primitīva un sliktu laikapstākļu nomocīta. Saukta par "Vārtiem uz Arktiku", Trumse kalpoja tikai par vietu, kur polārpētnieki paviesojās ekspedīcijas sākumā.
Tomēr, tiklīdz izplatījās ziņas par pilsētas neaizsalstošo ostu un bagātīgas zvejas iespējām, šurp sāka plūst Centrāleiropas piedzīvojumu meklētāji, liekot pamatus Trumses mūsdienu kosmopolītismam. XIX gadsimta beigās pilsētas dokos drūzmējās gan vietējie, gan arī Francijas, Vācijas un Lielbritānijas zvejas kuģi, šeit tirgojās ar tikko noķertiem roņiem, vaļiem un pat muskusvēršiem. 1893. gadā, kad sāka kursēt pasažieru kuģis Hurtigruten, pilsēta sāka uzņemt ceļotājus no visas pasaules. Amerikāņus, dāņus, britus un itāliešus, kas bija gatavojušies ieraudzīt necivilizētu, nabadzīgu sabiedrību, patīkami pārsteidza, cik viesmīlīgi un izglītoti norvēģi bija patiesībā. No tā laika Trumsi sāka dēvēt par Ziemeļu Parīzi.

No sirds dziļumiem

Trumse mani sagaida ar sniegavētru. Ar taksometru aizbraucu uz viesnīcu, kas atrodas pie ostas, kur noenkurojas Hurtigruten pasažieru kuģis. Garām steidzas simtiem ceļotāju, kas runā dažādās valodās, taču viņu ķermeņa valoda ir vienāda. Sejas noslēpuši dziļi spilgto ziemas jaku kapucēs, viņi pa ledaino ietvi dodas uz viesnīcas ieeju. Laikapstākļi viņus hipnotizē. Nepaspēju pārmīt vairāk par dažiem vārdiem ar japāņu tūristu grupu, kad arī man jāapstājas un jāsāk lūkoties debesīs. Pēc pāris minūtēm vētra ir garām, un mums paveras pilnīgi mierīgas, skaidri zilas pusnakts debesis.
Līdz ar zvejas industrijas norietu 70. un 80. gados Trumsei nācās modernizēties. Mūsdienās tā ir vairāku reģionālo slimnīcu un universitāšu mītnes vieta. Pilsētas iedzīvotāju skaits ar katru gadu pieaug par vairākiem tūkstošiem cilvēku, un pilsētas dzīvi bagātina aktīvas kultūras norises. Īpaši noderīgi tas ir ziemā, kad jāatgaiņājas no garlaicības, ko uzdzen teju nemitīgā tumsa. Tomēr arī polārajai naktij, kas ilgst no 21. novembra līdz 21. janvārim, ir savs šarms. Šajā gada laikā rītausma ir ļoti iespaidīga, kaut arī mirklīga. Tāpat polārā nakts ir vislabākā iespēja izbaudīt ziemeļblāzmas pārpasaulīgo deju. Un Trumse tam ir viena no vispiemērotākajām pilsētām. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka tūristu grupas kas dzenas pakaļ polārblāzmai, šeit redzamas bieži.

-

Trumses daba ir brīnišķīga, taču to pārspēj šejienes iedzīvotāju izstarotais siltums.

Apgarota ainava

Nākamajā dienā es iekāpju savā XC60 un dodos ceļā. Vējstiklā kvēlo saules gaisma, un kupenas abās ceļa pusēs slejas turpat divu metru augstumā. Šķiet, ka es pa sniega ieskautu tuneli dodos uz vēl neatklātu pasauli. Tomēr Sommareja nav neatklāta. Mana Volvo navigācijas sistēma to skaidri uzrāda tikai vienas stundas attālumā no Trumses. Tuvojoties pretimbraucošajai automašīnai, es aizturu elpu un samazinu ātrumu, līdz gandrīz apstājos pavisam. Tomēr otras automašīnas vadītājs, šķiet, neko nepamana; viņš pašaujas man garām, kaut no manis un kupenas otrā pusē viņu šķir tikai dažas collas. Skatam paveras mans galamērķis. Sommareju ieskauj sekli līči, kas saulē sudrabaini vizuļo. Ainava mani iedvesmo un pat apgaro, un lieliski sader ar aso elektromūziku, kas skan automobilī.
Kaut arī mēs atrodamies 300 kilometru attālumā no polārā loka, Golfa straumes dēļ šeit valda diezgan silts klimats. Šie Meksikas sūtītie gaisa skūpsti ziemā vidējo temperatūru uztur ap -5 grādiem pēc Celsija. Tomēr ziema ir gara un neparedzama, un nereti var pieredzēt visus četrus gadalaikus vienā dienā. Turpinādams braukt pa Sommareju, es pēkšņi attopos biezā un nepielūdzamā tumsā. Es atkal esmu nonācis sniegavētrā.

Drosme ierakstīta DNS

Trumse ir sabiedriski aktīva pilsēta, un par to, iespējams, jāpateicas sievietēm. Kamēr vīrieši brauca jūrā, sievietes palika mājās un uzturēja kopienā dzīvību. Šķiet, ka šejieniešiem ir svarīga mijiedarbība un patiesa līdzdalība. Trumses grūtie aizsākumi ir iemācījuši tās šodienas iedzīvotājiem izmantot katru izdevību. Senči, kuri bieži bija spiesti iztikt ar mazumiņu un dzīvot bez garantijām, šķiet, saviem pēctečiem nodevuši zināmu izturīgumu un gatavību eksperimentēt. Pilsētas iedzīvotāju skaits 40 gadu laikā ir trīskāršojies, izaugot līdz aptuveni 70000 cilvēku. Pārveidojoties par augsti attīstītu tehnoloģiju meku, pilsēta pievilinājusi ieceļotājus, uzņēmējus, tūristus un pētniekus no visas pasaules. Šeit dzīvo vairāk nekā 120 dažādu tautību pārstāvji. Būdama draudzīga pilsēta, Trumse agri saprata atvērtības nozīmi. Pilsētas iedzīvotājus interesē tās viesi, labprāt pieņemot jaunu kultūru ietekmi.

Karalistes kronis

"Paceldams acis pāri zvejas laivas aukstajām margām, es saprotu, ka neesmu zvejnieks. Neesmu mantojis simtiem gados rūdītos dzelzs nervus, kas nepieciešami ledainās jūras savaldīšanai. Manas acis nav radušas dabā meklēt briesmas vai ātri izmantojamas iespējas. Trumses daba ir varena un cēla, majestātiska un zaigojoši zila. Varbūt es neesmu zvejnieks, taču šejienes jūra ir dāvana, ko izbaudīt var katrs. Trumses daba ir brīnišķīga, taču šejienes iedzīvotāju izstarotais siltums to pārspēj.

Trumses daba ir karaliste, un iedzīvotāji – tās kronis."

VOLVO XC60

VISUR KĀ MĀJĀS