Māla dvēsele

Padomājiet par modernu automašīnu. Ko jūs redzat? Iespējams, uzlaboti sensori, ekrāni, asi kā žiletes, adaptīvas drošības jostas, īpaši ātra uzlāde vai izsmalcināti panorāmas jumti. Jūs droši vien nedomājat par mālu. Tomēr tādam ikdienas materiālam kā māls un prasme to veidot ir būtiska loma nākotnes automašīnās.

Lai gan māla modeļi automobiļu rūpniecībā tiek izmantoti gandrīz 100 gadus, tikai daži cilvēki zina šo tehniku. Tas ir slepens amats. Skaistie māla automobiļi, kas rūpīgi veidoti Volvo Cars, reti tiek parādīti publiski. Tā vietā tie kalpo kā instruments dizaineriem, lai pilnveidotu savas idejas, un vadībai, lai saprastu, par ko viņi lemj.

Volvo Cars' māla studija atrodas lielā dizaina ēkā Gēteborgā. Tā ir daļa no Fiziskās modelēšanas nodaļas, aptuveni 40 cilvēku komandas, ieskaitot 12 māla modelētājus. Šeit viņi strādā visaugstākajā konfidencialitātes līmenī. Mūsdienās veidotās māla automašīnas, visticamāk, sasniegs klientus četru līdz piecu gadu laikā, tāpēc tās ir noslēptas aiz bīdāmām sienām.

"Mēs visu uz mašīnas izgatavojam no nulles. Katra mazā poga, ventilācijas atvere vai roku balsts ir kaut kā jāizveido. Tas ir amats, kas apvieno daudz dažādu prasmju," saka Jonass Almgrens, Volvo Cars fiziskās modelēšanas vadītājs, izrādot apkārtni.

Ir telpa, kur polsterējumi attīsta sēdekļus un salona apdari. Apdares darbnīca, kurā tiek izvēlētas pareizās koksnes sugas vai skaidas tiek sasmalcinātas jaunos modeļos. Krāsotava ar krāsu jaukšanu un māla modeļu izsmidzināšanu. Tur ir elektronikas zona apgaismojumam, lielas frēzmašīnas, kas sagriež gan veselas automašīnas, gan sīkas detaļas, lāzergravēšana, 3D printeri, dizaina inženieri un programmētāji. Viss darbojas kopā, lai izveidotu pēc iespējas reālistiskāku māla automašīnu.

"Fizisko māla modeļu priekšrocība ir tā, cik ātri un skaidri tie ir," saka Jonass Almgrens. "Tikai dažu stundu laikā jūs redzat, kā tieši automašīna mainās. Jūs varat pievienot vai noņemt mālu uz vietas. Tad ripināt mašīnu ārā, novērtēt to reālajā pasaulē un no visiem leņķiem."

Process sākas ar dizainera skici, vienkāršu digitālo bāzi, kas apraksta automašīnas ārējās virsmas. No turienes māla studija un dizainers cieši sadarbojas, lai realizētu idejas, ražotu detaļas un soli pa solim optimizētu vīziju. Vispirms caur vairākiem maza mēroga modeļiem, vēlāk kā pilna mēroga māla auto. Serde ir slīpēta no polistirola putām un pārklāta ar apmēram 20—30 milimetriem māla.

"Katru gadu mēs veicam ap 50 lielu frēzēšanu un izmantojam 50—90 tonnas māla. Šodien darbs apvieno klasisko meistarību ar modernajām tehnoloģijām. Mums ir lieliski skeneri, kas visu, ko mēs darām mālā, atspoguļo digitālajā pasaulē. Tātad māls ir kļuvis vairāk par papildinājumu digitālajam. Bet tas ir māls, kas piešķir dizainam savu dvēseli," saka Jonass.

Mūs ieved lielā, gaišā zālē ar pilna mēroga Volvo EX90 modeli centrā. Puse automašīnas ir pārklāta ar sarkanbrūnu mālu no zīmola Marsclay. Otra puse ir iesaiņota Di-Noc, plēvē, kas cieši atdarina īstu krāsu. Netālu atrodas māla automašīnas salona modelis ar pārsteidzošām detaļām līdz pat mazākajai tilpuma pogai.

Māla studija ir sadalīta divās daļās: viena ārējiem modeļiem un viena interjeram. Toms Džoiss ir vecākais māla modelētājs, kas atbild par eksterjeru. Viņš uzauga Koventrijā, Anglijā, un 1973. gadā sāka strādāt par koka modelētāju Triumph. 20. gadsimta 90. gados viņš pārgāja uz mālu un pēc vairākiem gadiem BMW, Audi un Renault pievienojās Volvo Cars.

"Man patīk radoši strādāt ar rokām. Jaunas automašīnas projektēšana ir taktils amats, un pēc tik daudziem gadiem es ar pirkstiem varu sajust, vai forma darbojas vai ne. Fiziskā māla auto ģenialitāte ir tāda, ka tajā neko nevar noslēpt. Viss ir atklāts," stāsta Toms.

Ārējos modeļos tiek izmantots mīkstāks māls, kas sasildīts līdz 60—65 °C, lai iegūtu pareizo konsistenci. Tad tas ir saistīts ar uzklāšanu, izplatīšanu, iesniegšanu atpakaļ, slīpēšanu vēlreiz, pulēšanu, leņķu, virsmu, līniju un formu regulēšanu, cilpu, kas var darboties divus gadus. Kad māla automašīna ir pabeigta, visi dati tiek digitāli nosūtīti inženiertehniskajai nodaļai. Māls, kas tiek slīpēts, tiek pārstrādāts vai ziedots skolām.

"Pa ceļam daudz kas var mainīties — jauni noteikumi, jaunas idejas, jauni lēmumi. Jumta augstums, iespējams, ir tas, ko mēs visbiežāk pielāgojam. Bet jebkas var mainīties, un dažreiz jūs sākat no jauna. Tas ir prasīgi, bet neticami apmierinoši, kad viss sakrīt."

Toms izvelk skapi, kas ir pilns ar instrumentiem: skrāpjiem, skimeriem, raspiem un hogeriem māla noņemšanai vai apstrādei. Plus, īpašus darbarīkus viņš pats ir izgatavojis no karotēm, siera nažiem vai mēģiem, lai iegūtu tieši to, ko vēlas.

"Pirmās nedēļas ar jaunu modeli ir vispatīkamākās, kad bilde nav fiksēta un tu ej pēc izjūtām. Tu vari brīvi improvizēt. Taču man patīk arī sadarbība ar Volvo dizaineriem — visprasmīgākajiem, ar kuriem esmu strādājis," saka Toms Džoiss.

Albins Larsons ir vecākais māla modelētājs interjeriem. Tas ir rūpīgs precizitātes darbs, kur katrs milimetrs ir svarīgs. Viņš izmanto nedaudz cietāku mālu, kas mīkstināts ar karstuma pistoli, kā tas tiek uzklāts, pirms veido detaļas ar rokām. Pēc tam viņš virs virsmas uzliek "krāsu ādas" — materiālu, kas izliets no silikona paklājiem ar dažādām tekstūrām — un visbeidzot nospiež 3D drukātus komponentus mālā.

"Man visvairāk patīk instrumentu panelis, jo tajā ir tik daudz detaļu. Lai viss būtu kārtībā, mēs cieši sadarbojamies ar drošības ekspertiem un ergonomistiem. Kā tas jūtas, kad tu apsēdies? Vai jūs varat redzēt visu automašīnā? Vai kaut kas bloķē jūsu viedokli? Digitāli to nevar izdarīt."

Tāpat kā Toms, Albins strādā ar dāsnu skimeri un skrāpju izplatīšanos, bet viņa visbiežāk izmantotais rīks ir kaut kas pilnīgi cits — parasta lente.

"Lente, acis un rokas ir vissvarīgākās manā darbā. Ar lenti jūs varat sasniegt pilnīgi precīzas līnijas, kad jums ir nepieciešams pārvietot virsmu par milimetru automašīnas iekšpusē. Tas darbojas mazliet kā valdnieks."

Albins, tāpat kā vairums zviedru māla modelētāju, studēja Formakademinā Rörstrandā Lidkēpingā. Tā ir divu gadu programma, kurā var specializēties arhitektūrā, porcelānā, kultūrā vai transportlīdzekļos. Vadoties pēc intereses par automašīnām, Albins strādāja gan uzņēmumā Škoda, gan Volkswagen, pirms sāka savu sapņu darbu Volvo Cars.

"Tas ir pats amats, kas mani virza. Esmu perfekcionists. Bet būt daļai no laba produkta radīšanas, protams, ir arī fantastiski. Jūs sākat ar nelielu māla gabaliņu un galu galā ar modernu automašīnu, kas tiek piegādāta visā pasaulē. Tas ir aizraujoši," saka Albins Larsons.

Lielākajai daļai lielāko automašīnu uzņēmumu tagad ir savas māla studijas. Bet Volvo Cars bija agri pieņemt šo tehniku — sākot ar dizaina vadītāja Jana Vilsgārda pirmajiem panākumiem Amazon 1956. gadā. Pēdējos gados Gēteborga ir kļuvusi par māla modelēšanas centru gan Zviedrijā, gan pasaulē. Jonass Almgrens cer un tic, ka tas turpināsies.

"Kamēr mēs ar sirdi iegādāsimies automašīnu, māla modeļi būs pieprasīti. Tādi ir cilvēki. Digitālie rīki turpina uzlaboties, bet es joprojām nedomāju, ka tie var pilnībā aizstāt māla modeli. Galu galā automašīna ir fizisks produkts."